Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas vēsture

 

  Pirms 100 gadiem šeit bija pilsētas nomale ar  lielu smilšu laukumu līdz 5. šķērslīnijai, uz kurieni varēja atbraukt ar zirgu tramvaju. . Šo rajonu sauca par  Šreienbušu, jo kādreiz te bijusi  Šreienbušas muiža

Rīgas domkungi nolēma, ka Šreienbušā ir nepieciešama skola. 1911. gadā smilšu laukuma vietā Pletenberga ielā pēc pilsētas galvenā arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta tiek uzcelta Pletenberga ielas elementārskola ar 4 klasēm, zāli un diviem kabinetiem, kuras vadību uztic Baltijas skolotāju semināra absolventam Jānim Tuncim.

 

        1924. gadā Čiekurkalnu oficiāli iekļāva Rīgas teritorijā un Pletenberga ielas elementārskola kļuva par pilsētas 18. pamatskolu Ķīšezera ielā 19.

     1926. gadā skolas pārzinis bija Antons Voits ( iesaukts Voitiņš). Viņš dzīvojis skolā trešajā stāvā virs mazās zāles. Skolā dzīvojusi arī viņa māsa.

       1926. gada pavasarī Rīgas pilsētas Izglītības nodaļas vadītājs uzaicināja 3 skolu-  18.pamatskolas, 19. pamatskolas un Bolderājas pamatskolas direktorus, lai kopā ar pilsētas arhitektu apspriestu minēto skolu telpu paplašināšanu. Tika nolemts mūsu skolai veikt piebūvi un tur izvietot zāli, bibliotēku, ārsta kabinetu, kanceleju, direktora kabinetu, vairākas klases, skolotāju istabu, apakšstāvā darbmācības klases un dzīvojamās telpas skolas apkalpotājiem.  Skolas būvi pabeidza jau 1927. gada rudenī, bet, lai labiekārtotu iekštelpas, skolas pārzinis Antons Voits ierosināja jaunās telpas sākt izmantot februārī. Skolas piebūves telpu atklāšana notika 1928. gada 5. februārī.

  Skolā pārmaiņas sākās 1934. gada maijā , kad valsts varu pārņēma prezidents Kārlis Ulmanis - pazuda partijas un to izraisītie ķīviņi gan politiskajā arēnā, gan ikdienišķajā dzīvē. No darba atlaida galvenos sociāldemokrātus - skolas pārzini Antonu Voitu un skolotāju Arvīdu Lesiņu. Ieradās jauns skolas pārzinis Alfons Salaks (komponista Artura Salaka brālis). Bet viņš skolā nostrādāja tikai gadu, jo nomira ar kuņģa brūces plīsumu un tika izvadīts no mūsu skolas zāles 1935. gada 25. jūlijā.

     Skolas vadību pārņēma ilggadīgais vēstures skolotājs Reinholds Miķelsons. Viņa darbības laikā 1936. gadā skola saņēma latviešu sirdsskaidrības rakstnieka Jāņa Poruka vārdu, jo Rīgas skolām sāka dot latviešu tautai nozīmīgu personību vārdus. No mūsu skolas logiem bija redzams Jāņa Poruka kapa piemineklis  Meža kapu kalniņā , ko veidojis tēlnieks T. Zaļkalns.  Tika izgatavots arī skolas karoga mets, kurš jau bija apstiprināts, bet netika izgatavots, jo 1940. gadā, kad Rīgā ienāca krievu karaspēks, skolai piešķīra citu nosaukumu.

       . Reinholds Miķelsons skolas pārziņa amatā bija tikai 2 gadus, jo aizgāja par direktora vietnieku uz 2. valsts ģimnāziju (Āgenskalna priedēs). Viņa vietā par skolas pārzini iecēla Paulu Ducmani.

    Kad pilsētā ienāca krievu karaspēks, skolas pārzini Paulu Ducmani atbrīvoja no amata un viņa vietā ieradās kāda pavecāka dāma - Olga Karule, kuru vajadzēja saukt par direktori, jo tā bija pieņemts Padomju Savienībā, par kuras sastāvdaļu bija kļuvusi Padomju Latvija.      1941. gada 2. jūlija rītā skolas pagalmā iebrauca smagās automašīnas ar vācu karavīriem. Sarkanajos karogos sirpja un āmura vietā balts aplis ar kāškrustu. Vācu karaspēks apmetās skolā un Voldemārs Zelmenis tika iecelts par skolas direktora vietas izpildītāju, jo direktore aizbrauca līdzi Sarkanajai armijai. Skolai palīdzēja Ugunsdzēsēju biedrības valde, piešķirot telpas Ugunsdzēsēju namā.

   Pēc dažām nedēļām armijas kapteinis Kalniņš izīrēja savu divstāvu namu Čiekurkalna 3. šķērslīnijā. 21, kur varēja mācīties 5. un 6. klases skolēni. Visi gaidīja to brīdi, kad skola atkal būs skolēniem. Tas notika 1944. gada 13. oktobrī.

     1944. gadā Rīgas pilsētas 18.pamatskolas direktora amatā iecēla Jāni Rudzīti .  1945. gada 9. novembrī direktora amatā tika iecelts Konrāds Vijups, kurš Otrā pasaules kara laikā cīnījies kā virsnieks 43. latviešu strēlnieku gvardes divīzijā.

     1950. gada 1. septembrī direktora uzrunu skolēniem teica bijušais mācību daļas vadītājs Jānis Gustsons. 1951. gadā skola sāka darbu kā Rīgas 8. vidusskola..

     Vidusskolas pirmais izlaidums notika direktores Zentas Dubrinieces vadībā 1955. gadā.

      1979. gadā skolas direktora amatā stājās Brigita Heniņa, kura skolā strādāja no 1961. gada par sporta skolotāju.

    Kopš 1991. gada skolā vairs neskanēja pionieru taures . Bija jāveido kaut kas vietā. Skolā sāka darboties Skolēnu padome, kas iesaistījās skolas dzīves veidošanā.

       1998. gadā par direktori mūsu skolā sāka strādāt Raita Pinne.

     2001. gadā , skolas 90. dzimšanas dienas priekšvakarā skolai bija dubulti svētki - tika atgūts Jāņa Poruka vārds. Pie mums viesojās Jāņa Poruka mazdēls Jānis Poruks Valavanidis un ļoti priecājās par vēsturiskā nosaukuma atgūšanu.   Atgūstot vēsturisko skolas nosaukumu, radās vēlme atgūt arī kādreiz neizgatavoto skolas karogu.  Skolas 90. dzimšanas dienas salidojumā absolventi dāvināja mūsu skolai karogu, kura metu gatavoja mūsu vizuālās mākslas skolotāja Anita Ābele un  gatavoja māksliniece Rudīte Grasberga. Karogā ir Jāņa Poruka vārdi:

Kurš daudz zina un jūt

Un darbā allaž grib būt,

Tam ir kas no dievu gara.

Par skolas himnu tika izvēlēta Silvijas Silavas komponētā dziesma "Ticība" ar Jāņa Poruka vārdiem. Katru gadu 13. oktobrī visi dodamies pie Jāņa Poruka atdusas vietas, kur notiek gan dzejoļu runāšana, gan skan arī skolas himna.

      2009. gadā mācības sākām kopā ar mums pievienoto Mežaparka sākumskolu. Kad Raita Pinne beidza darbu skolā , 2010. gadā skolas darbu vadīja direktora pienākumu izpildītāja Anda Tora. Notika direktoru konkurss, un 2011. gada februārī mūsu skolā par direktori darbu sāka Žanete Tauriņa.

     Šajā mācību gadā skolā mācās 303 skolēni un strādā 42 pedagogi.

Skolas himna